Gruzijā DUSā uzraksts “Benzina sovsem ņet” (tā kā anekdote no padomju laikiem, tad uzraksts krieviski). Apstājas viens autobraucējs un jautā DUS darbiniekam :”Kāpēc tāds uzraksts? Varēji uzlikt vienkārši-” “Benzina ņet”. “Uzliku jau”,atbild darbinieks, “bet tad katrs otrais apstājas un jautā “A što, sovsem, sovsem ņet??? ” (veca, laba gruzīnu anekdote)

Lai anekdote ir kā atbalsts gruzīniem. Viņu vietā varētu būt arī mēs, lai arī tuvākajā laikā, lai arī, ceru, ne ar bumbām un tankiem, Krievija nāks ( pareizāk būtu teikt, jau nāk) arī pie mums. Siržu, kuras pukst “Sojuz nerušimih…” ritmā pie mums netrūkst. Tāpat kā kabatu, kurās vienmēr par maz….
Kādā “Vakara intervijā” LTV1 pirms pāris gadiem, kur Grūbe intervēja

 bijušo ASV valsts sekretāru Henriju Kisindžeru, intervētājs sakaitināja intervējamo, sākumā ar cenšanos uzzināt vai Kisindžeram ir kādas sentimentālas jūtas pret vācu valodu (Kisindžers ir ebrejs, kurš uzauga Vācijā un paspēja izglābties no nacistu represijām, emigrējot uz ASV) un mēģinot runāt vāciski, beidzot ar ar ”knābšanu” par ASV politiku un karu Irākā. Kisindžers palika pikts un atcirta, ka lai nu kam , bet latviešiem jau nu gan vajadzētu turēt muti un Amerikai rokas bučot (tik šerpi, protams, nebija, bet gandrīz un zemtekstā precīzi), jo tikai pateicoties ASV, Latvija tik tālu tikusi. Man toreiz tas likās ļoti lecīgi, bet tagad, Gruzijas notikumiem līdzi sekojot, Kisindžeram piedodu. NATO mēs esam pateicoties tieši ASV, jo Eiropas valstīm tik ļoti rūp personīgā labklājība un drošība, ka riskēt ar to labu attiecību vārdā ar Krieviju, tās nevēlētos. Faktiski maigs “zviedru” variants, kad Zviedrija 1945.gadā izdeva mūsu leģionārus. Lasīju “Spiegel”, kur kādā rakstā viens teikums lieliski ilustrē Eiropas attieksmi. Bija minēta Austrumeiropas valstu asā nostāja Gruzijas jautājumā (zemtekstā kritizēta) un pieminēts igauņu ārlietu ministra ierosinājums izveidot kopējos Eiropas miera uzturēšanas spēkus Gruzijā, kuru, citēju, “Rietumeiropas kolēģi uzņēma ar šausmām”. Eiropā ļoti baidās arī par gāzi, pareizāk sakot, par to spalvaino roku, kura gāzes krānu var aizgriezt. Un nauda, nauda, nauda…. Arī Vācijā ekonomikā ir recesijas (varbūt latviski pareizāk būtu lietot terminu -atslābums ) draudi, bet visvairāk eksports pieaudzis uz Krieviju.  Iespējams, tas ir viens no gļēvās reakcijas uz Gruzijas notikumiem iemesliem. Arī no Krievijas puses enerģētiskais jautājums, liekas, ir šī konflikta pamatā. Bez naftas un gāzes eksporta Krievija nav nekas. Kaspijas jūras nafta plūst pa cauruļvadu cauri Gruzijai, apejot Krieviju, un Poti ostā, kur Krievijas karaspēks iznīcināja infrastruktūru un vēljoprojām uzturas, iziet viens šīs “trubas” gals.
Tikai pateicoties ASV noteiktajai politikai, kura tika realizēta īstajā brīdī -kad Krievija bija vāja, mēs esam NATO un lai arī apzināmies, ka tas bija ASV ģeopolitiskajās interesēs, “aizsist” sev vietu Baltijā yun Austrumeiropā, tas bija un ir izdevīgi arī mums. Tā īsti saprast to var tikai pēc Gruzijas notikumiem. Negribētos pārvērtēt NATO, tās galvenais motors bija un ir ASV, kura lēnām (varbūt pat ne tik lēnām) zaudē savu dominējošo lomu pasaulē, ekonomisko varu un arī militāro pārsvaru, bet tas ir spēks ar kuru rēķinās un rēķināsies vēl gadu desmitus.
Interesanti ir vērot informatīvo karu. Lai arī nevar noliegt Sakašvili kļudas, tomēr tas kā Krievija atspoguļo šo konfliktu ir labākajās trešā reiha un Staļina laika tradīcijās. Pūķina izteikumi, laikā kad krievi bombardē cilviliedzīvotājus, par gruzīnu barbariem, kuri ar tankiem šķaida bērnus un šķūņos dedzina sirmgalvjus vien ir ko vērti. Ja Gebelss būtu dzīvs, varētu braukt uz Maskavu kursos. Ja padomā, ka apmēram puse Latvijas (pārsvarā krievvalodīgie) šajā konfliktā ir Krievijas pusē…..

Nu gan par daudz priecīgākām lietām,jo tas, ka viršu medus šogad nebūs, ir priecīga lieta, salīdzinot ar iepriekš minētajiem notikumiem.

Šogad viršu medus nav. Nemaz (sovsem) Lietainais laiks, kad nedēļas laikā nolija mēneša norma un lija arī citas nedēļas, darīja savu un pat nedaudzajās saulainajās dienās vai, pareizāk sakot, mirkļos, kad bites varēja tikt viršos, vākti tika tikai putekšņi. Nektārs ienests vien pāris pilītes. Tik vāju viršu ienesumu neatceros. Ja arī dažos gados viršu medus bijis ļoti maz, tas vienmēr ticis ienests vismaz tik daudz, lai saimes izmantotu attīstībā un saaudzētu bites ziemai. Virši ir ne tikai izcils nektāraugs, bet ne mazāk izcils putešņu avots. Putekšņi šogad nedaudz nāca- saulainajās dienās vairumam bišu pie kājiņām bija lieli pelēcīgi putekšņu groziņi.

Virsīša cienītājiem ir arī laba ziņa - nedaudz vēl ir pieejams pagājušā gada viršu medus. Veca dravnieku gudrība māca, ka nedrīkstot pārdot visu medu, jo nevarot zināt kāds ir nākamais gads. Tajā ziņā dravnieki ir priviliģētā situācijā, salīdzinot ar lopkopjiem vai dārzniekiem. Ej nu uzglabā gadu vai divus pienu, olas vai plūmes. Tā nebija, ka viršu medu speciāli taupīju, bet īpaši necentos pārdot- piedāvāju tikai labākajiem klientiem un tiem, kuri paši prasīja. Tā kā viršu medus ir dārgāks (ja cilvēks grib vienkārši labu medu un nav vēlme pēc viršu garšas, tad pārdodas medus par zemāku cenu) , tad tas nav viss pārdots un par to šogad būtu jāpriecājas. Man interesē vai šogad tirgū parādīsies šī gada viršu medus, tāpat kā liepziedu medus un Latvijas akāciju vai ozolu-ābeļu-apelsīnu medus

Vācu forumā pirms pāris nedēļām uzdevu jautājumu par viršu ienesumu Vācijā. Pagājušajā gadā pie viņiem bija izcils medus gads, aizpagājušogad virsis tikpat kā nebija -gluži kā pie mums. Iespējams, ka mūsu reģionā ienesums ir līdzīgs. Ja viņiem nav, tad arī mums nav un otrādi. Tā kā Vācijā virši sāk ziedēt ātrāk, tad uzzinot vai ir ienesums, mēs varētu prognozēt viršu medus ražu pie mums. Tas nemaz nav mazsvarīgi, jo tie dravnieki, kuri ved bites uz viršiem simts un vairāk kilometrus, varētu ietaupīt daudz laika, darba un benzīna naudas, ja viršu ienesuma nebūs. Savukārt, ja viršu ienesuma izredzes ir lielākas, aizvest vairāk saimju.
Šogad arī Vācijā viršu ienesuma nav. Virši nemedojot, jo jūnijā tiem esot bijušas “sausas kājas”. Viršiem (runa ir par sila viršiem) šajā laikā esot nepieciešams daudz mitruma. Arī šis apgalvojums būtu jāpārbauda.

Vēl pāris interesanti raksti no tīmekļa. Biškopji var justies pagodināti, ka ielikti vienā grupā ar Kreipānu, matemātiķiem, pīļu medniekiem un aprepējušiem ķīmiķiem :) Līdz plašākai auditorijai nonākusi informācija arī par brāli Ādamu:)
“Neguli ar biškopjiem un sporta reportieriem” -   http://www.apollo.lv/portal/life/1492/articles/134127

Labs humors par mūsdienu Hemingvejiem - http://www.db.lv/Default2.aspx?ArticleID=ce350265-7c5e-4cee-8466-d399b503ab56&RubricID=fc129459-2144-4659-b7ae-0ea5e1504254&open=four

No 30.08 līdz 14.09 esmu “bitēs”. Tas nozīmē, ka jaunu ierakstu nebūs un pie interneta šajās nedēļās tikšu vien uz pāris brīžiem, aizbraucot uz civilizāciju pēc benzīna, maizes un uz maizes liekamā. Tad varēšu laika prognozes palūkoties, kādas darba (riepu) astītes sakārtot un iemest acis vai Dravnieka dienasgrāmatā kāds ziņu nav atstājis.

Jaukus atvasaras gaidīšanas svētkus! Un sēņošanu, jo sācies varens sēņu laiks, kad nocietušās, vienlaikus spraucas no zemes gailenes, podiņi un apšu kundziņi. Baravikas vēl slinkas, bet tām vēl laiks.