“Līgo saule, līgo bite Pa lielo tīrumiņu Saule ziedus kaltēdama Bite ziedus lasīdama” (latvju daina) Jāņu diena pagājusi un diena iet atkal pretī nākamajam pavasarim. Šogad gan attaisnojās teiciens -”līst kā pa Jāņiem”. Līgo vakarā bija patīkami silts, toties vējains -Jāņu ugunskurs par svaiga gaisa (skābekļa) pievadi sūdzēties nevarēja. Toties Jāņu dienā lija un sāka līt tieši brīdī, kad atvēru stropu, lai liktu nukleusos gatavās māšu kanniņas. Nu labi, būsim precīzi, ne tieši tajā brīdī, bet kādas 20 sekundes pirms tam. Bilde par to vēlāk, tagad dienas ieraksta nosaukuma paskaidrojums ar ilustrācijām.

Platenthera bifolia ir smaržīgā naktsvijole tajā valodā, kuru var lietot, ja gribas parādīt sevi gudrāku esam nekā  de facto un ir pārliecība, ka klausītāji sapratīs, ka tas ir latīniski teiciens vai nosaukums, nevis daudzsstāvīgs lamuvārds, respektīvi ļaunā neņems un neapvainosies.
Šo maģisko augu Latvijas Botāniķu biedrība pasludinājusi par gada augu 2008.gadā un kad tad to pieminēt, ja ne Jāņos, kad ir šīs puķes “ziedulaiks”!
Smarzīgā naktsvijole ierakstīta Sarkanajā grāmatā, kā 4.kategorijas aizsargājams augs. Nezinu cik vispār ir kategoriju, bet skan nopietni. Zied tās ap Jāņiem un zieds ir skaists savā vienkāršībā. Ja runātu par meiteni, tad varētu teikt Latvijas pelēkā pele. Smaržot naktsvijoles sāk vakarpusē un dabā nekas nav tāpat. Naktsvijole ir viens no tiem nedaudzajiem ziedaugiem, kurus neapputeksnē bites, bet naktstauriņi. Tāpēc zieds nav krāšņs, lai piesaistītu bišu uzmanību dienā, bet savu spēcīgo, tiešām maģisko aromātu izdala naktī, lai pievilinātu naktstauriņus un tie ziedus apputeksnē lidojumā ar garu snuķīti.
Starp citu, šī informācija ir no žurnāla “Dārzs” jūnija numura. Senos laikos biju žurnāla “Dārzs un Drava” cienītājs, tagad šis žurnāls ir degradējies, rakstu par biškopību tikpat vairs kā nav, arī par augļkopību maz un saturā nabadzīgi, toties vairumā var lasīt par to cik lieliski dārznieki un pamatīgi latvieši (vai arī otrādi) ir vadošās partijas biedri un ierindas biedri. 
Vieta tukša nepaliek un “Dārzs” no necila satura tulkota žunāla kļuvis par Latvijas Dārzu biedrības izdevumu ar kvalitatīvu saturu un labu iespiedkvalitāti. Nezinu kas tā par biedrību, bet ja tāds produkts, tad visu cieņu! No dārzkopības žurnāliem ir vēl trešais- “Dārzu pasaule”, bet tas man liekas pārāk “cacisks”.
Nakstvijoles mūsu mežmalās ir gana, lai arī augs nevairojas strauji. Sēklu ir ļoti daudz, bet tās dīgst tikai simbiozē ar sēņu micēliju.
Šeit trīsmāsiņas un tādai vietai naktī garām paiet, nesajūtot reibinošo smaržu, nevar. 

Jāņi ir pagrieziens arī bišu saimju attīstībā. Diena iet uz rudens pusi un bites to sajūt labāk par cilvēku- tas ir signāls, ka nāk ziema. Samazinās vairošanās (spietošanas) instinkts un virsroku ņem barības uzkrāšanas instinkts. Bišu māte sāk mazāk dēt, tāpēc,kā likums, pēc Jāņiem veidotie peru atdaleņi, lai attīstītos par spēcīgām ziemojošām saimēm, jūlijā un augustā jāpastiprina ar periem. Labāk esot veidot mākslīgos spietus, bet šo metodi neizmantoju.
Jāņu dienā no liku nukleusos māšu kanniņas. No rīta iepriekšējā vakarā un naktī siltais vējš bija iegriezies vēsā un spēcīgā ziemeļrietenī. Nukleusus biju sagatavojis jau sestdien un 3 dienas izturēti pagrabā, bet atdaleņus nācās veidot aukstajā vējā, pie knapiem 15 grādiem. Labi, ka vēl vējā, jo kad viss bija sagatavots un vēru vaļā māšu audzētājas saimi, sākās uzmācīgs lietus, kurš turpinājās vairākas stundas.
Te jau var aplūkot nukleusus vakarpusē, kad lietus bija pārstājis un pat uzspīdēja pa vientuļam saules staram.

Vēl ir kāds jaunums! 22.jūnijā izviedu pirmo medu!
Kādreiz pirmo medu vienmēr sviedu pēc Jāņiem. Tagad, kad bites ir vairākās vietās, ļoti var sajust atšķirību ienesumos. Pavasara ienesums vislabākais ir Modēs. Pagājušogad bija izteikts pieneņu medus - intensīvi dzeltens ar spēcīgu garšu. Šogad arī pienenes ziedēja kā dzeltens, bet medoja vāji -bites zīedus apmeklēja vāji un arī medus to apliecina. Ienesums tomēr ir pieklājīgs un medus ir neparasti maigs, ar tādu kā “mētru” pēcgaršu. Lai kā, tas ir tīrs dabas ienesums, jo tuvumā esošos laukos nav lauksaimniecības. Lauki šajā vietā ir samērā lieli (Ziemeļkurzemes mērogiem), bet akmeņaini, lielākā daļa paliek nepļauti, daļu nopļauj, bet sējaugi netiek audzēti. Varu galvot, ka rapsis nav ne piles, jo vismaz 20 km rādiusā rapšu lauku nav. Būtu gan ļoti interesanti uzzināt no kādiem ziediem šī medus ienests. Citās novietnēs medus nav vēl sviests, interesanti, vai arī tur būs šī interesantā pēcgarša.

Bilde no stropiem Modēs.

Pagaidām jaunais medus pieejams šādos iepakojumos.
3 litri (4.2kg) -Ls 11.00
0.92litri( 1.2kg) -Ls 4.00
0.4 litri (0.5kg) -Ls 2.00