Profesija: maniakāls bitenieks
Mājas lapa: http://www.dravnieks.lv

Par medu, bitēm un NE TIKAI...
Žurnāli, kurus lasu es:

Arhīvs
Marts, 2024
26
27
28
29
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
Ieziemošanas atskaņas 2008
Publicēts 6. novembrī, 2008.
“Viss notiek, kā tam jānotiek, neatkarīgi no mūsu gribas, bet brīvība ir mūsu attieksmē pret notiekošo.” (no LTV1 raidījuma “Viss Notiek” ievadvārdiem) Kā jau reiz esmu pieminējis, jo ilgāks laiks paiet kopš notikumiem, jo vairāk tie apaug ar sūnām, jo grūtāk tās nokasīt.:)

Kā parasti, bišu sagatavošana ziemai -ligzdu sašaurināšana, apstrāde pret varrozi un piebarošana notika septembra sākumā. Šo laiku nav ieteicams nokavēt, par to jau ir rakstīts un saite uz šo http://dravnieks.lv/2007/09/19/ieziemosanas-atskanas/ ir labāka par atkārtošanos.

Rudens ir skumīgs laiks, vasara liekas bija tik īsa un pavasaris vēl īsāks. Jācer, ka arī ziema paies ātri. Dažreiz gan ir kā anekdotē, kurā tiek runāts, ka dzīve gan paiet ātri, bet kāpēc, KĀPĒC!? tā stunda no četriem līdz pieciem darbadienās velkas tik lēni:)

Ieziemošanas laikā darbadiena gan nebeidzas piecos, tā var ievilkties pēc pusnakts. Pa dienu darbs pie bitēm un saimju sašaurināšana ir laikietilpīgs un neērts, ko sevišķi apgrūtina bišu barības vākšanas instinkts. Vispār šis instinkts ir ļoti derīgs, jo pateicoties tam cilvēkiem ir iespēja jau tūkstošiem gadu lietot uzturā šo unikālo dabas produktu.

Tomēr katrai monētai ir otra puse. Vasaras otrajā pusē un sevišķi rudenī bitēm šis instinkts ir ļoti izteikts un tad kad dabā ienesuma nav (šogad viss jūlijs un augusts bija tukšs, viršus neienesa pat saimju attīstībai), tiek meklēts jebkurš salduma avots, arī tad, ja tas ir blakus stropā. Strādājot ar stropu tiek cilāti rāmiši, šur tur nopil pa medus pilienam, no stropa izņemtais inventārs ir piesūcies ar stropa smaržu un arī satur vairāk vai mazāk medus. Tad bites iet kā trakas, to grūti aprakstīt, tās cenšas tikt pie kārotā salduma, meklē mazāko spraudziņu un kad tā atrasta, medus guzniņā iepildīts, aizlidots mājās (stropā) un izziņota vispārēja mobilizācija (hei, laukā ir nektārs, ziema būs barga un gara un tas ir mūsu būt vai nebūt jautājums!).
ieziemosana2
Uz ienesuma vietu dodas jau desmitiem un simtiem bišu un dažreiz darbs ir jāpārtrauc, jo bites dodas ne tikai pie materiāliem ārpus stropa, bet cenšas iekļūt un nozagt/nolaupīt medu citos stropos - tajos, kuri strādājot tiek atvērti un vienmēr rāmīšus cilot, notek svaigs medus un daži pilieni dravā ir tas pat kas istabā izlaistīta 200 litru muca ar Chanel Nr. 5.

Šāda bišu rīcība nav nosodāma, visas bites darbības ir saimes labā un jo saimei vairāk barības ligzdā, jo lielākas cerības tai pārlaist ziemu. Lielākā daļa no bitēm, kuras piedalās šīs barības savākšanā/laupīšanās līdz ziemai pat nenodzīvos.
Vāciski ir laba paruna (vārdu spēle), ka katra bišu “Räuberei” (laupīšanās) sākas ar dravnieka “Eselei” (no vārda “ēzelis”). Tas gan ir pārspīlēti un bieži vien dravniekam nav izvēles- jāstrādā pie saimēm arī ne tik piemērotos laika apstākļos.
Pārāk skaists laiks ieziemošanas darbos nav vēlams, tāpat kā lietus vai stiprs vējš. Vislabāk ir kad ir apmācies, var pat nedaudz vīslo. Šoruden laiks bija ļoti piemērots.

Taucs (Tautz) savā grāmatā “Superfenomens -medusbite” raksta, ka tik attīstīta spēja atrast ienesuma avotus laikā, kad ienesuma nav, nāk no senvēstures. Lielākos platuma grādos- mērenajā joslā, ienesums ir īsu laiku, toties tas ir intensīvs un bitēm ir pieejamas lielas vienlaikus ziedošas nektāraugu platības. Tropos, kur bites ir cēlušas, ienesums ir cauru gadu vai ilgu laiku nepārtraukti, viens koks uzzied, citam blakus jau ir augļi, bet lielu vienlaikus ziedošu nektāraugu masīvu ir maz(augiem nekur nav jāsteidzas:))

Šādos apstākļos, pastāvot konkurencei (uz nektāru), ļoti svarīgi ir pirmajam atrast ziedošo koku, nelielo ienesuma avotu, jo nektāra daudzums ir konkrētā teritorijā ir ierobežots. Izdzīvoja tās saimes, kuras ātrāk spēja ziedus atrast un mobilizēt vācējas nektāra savākšanai. Šo īpašību bites saglabājušas, vēlāk izplatoties uz ziemeļiem. Barības avota atrašanā noteicošā loma ir ožai. Kuram labāks (smukumam nav nozīmes) deguns, tas rullē :) Tā, evolūcijas rezultātā, medusbitēm ir atttīstīta superoža un Pentagons ir atradis, ka bites var izmantot pat mīnu meklēšanai.
Tāpat ziedu smarža nav domāta, lai priecēta cilvēkus, bet lai piesaistītu apputeksnētājus -pateiktu tiem: “Es esmu šeit un man ir nektārs. Nāc un padzeries, bet ciemakukulī atnes ziedputekšņus no iepriekš apmeklētajiem ziediem”. Bites ir dabas svarīgākais apputeksnētājs, kur viena saime atšķirībā no citām sugām, var sūtīt šajā svētīgajā darbā tūkstošiem un desmitiem tūkstošu strādnieču.

Rudenī šīs bišu īpašības -pamanīt nelielus ienesuma avotus, ātri mobilizēt vācējas tā izmantošanai, kā arī labo ožu var labi novērot. Pat nomaļus ēnā noliktu rāmīti bites atrod un pēc brīža tur jau ir bišu mākonis.

Tauca grāmata ir lieliska un vācu biškopjiem kļuvusi par kulta priekšmetu. Arī fotogrāfijas grāmatā nav lieliskas, bet fantastiskas. Jau pavasarī lasīju, ka notiek gatavošanās grāmatas izdošanai padsmit valodās. Mūsu biškopjiem pieejamākās no minētajām valodām varētu būt angļu, krievu un poļu. Cik tālu šis darbs nezinu, varbūt angliski tā jau iznākusi, bet slinkums guglēt:)

Šoruden saimes piebaroju ar “Ambrosia” sīrupu. Pērkot konteineru (ap 1300kg) , ar piegādi cena sanāca Ls 0.70 un tas ir daudz draudzīgāk kā “Apiinvert” par Ls 0.86 bez piegādes.
Piebarojot ar invertsīrupu ir ievērojams laika un darba ietaupījums, tiek saudzētas ziemojošās bites, nav jābaidās, ka invertsīrups ieskābst (augšējās barotavās aukstā laikā bites barību uzņem slinki un cukursīrupam var tā gadīties). Nav jābaidās par kvalitāti, kā tas ir cukura gadījumā. Varbūt, pērkot cukuru, sanāktu pāris santīmu ekonomija, bet šie santīmi neatsver iepriekšminētās priekšrocības.

Arī visi man pazīstamie biškopji šogad no cukura ir pārgājuši uz invertsīrupu, pat ja pagājušogad vēl vairums ziemas barībai izmantoja cukuru.
sirups
Sīrupu nācās atstāt Ugālē, jo dienā kad to atveda bez apstājas lija un ceļš bija neizbraucams. Mašīna kavējās, jo bija iestigusi kāda Engures biškopja pagalmā un ja būtu mēģināts iebraukt pie manis, tad ar tanku nevarētu izvilkt.:) Sevišķas neērtības tas gan nesagādāja -ar krāna palīdzību 20 litru spaiņos pildīšana notiek itin veicīgi.

Ziemošanas laikā nonācu pie dažam atziņām, kā jau to rakstīju iepriekšējā ierakstā. Tas, ka sēņu laikā nav laika pāris stundas meža ieskriet, liecina, ka kaut kā ir par daudz:) Laikam saimju skaits. Tagad domāju, ka jāsamazina līdz 50-60, bet tāpat domāju pagājušogad.:) Šogad laika trūkumu izjūtu vēl vairāk.

Saimju skaita palielināšana pašreizējos apstākļos diezvai būtu pareizs solis. No vienas puses visdzīvotspējīgākā, vitālākā nozare ir tā, kura netiek atbalstīta, respektīvi, ir pašpietiekama.  Tomēr esam vienotā tirgū un ja spēles noteikumi nav vienādi, tad agri vai vēlu nonākam zaudētāju stāvoklī. Ja citur nozari atbalsta, bet pie mums ne, tad viņi saražos lētāk un ES iekšējā tirgū zaudējam konkurencē. Dzīves dārdzības un ražošanas izmaksu ziņā esam iedzinuši. Tad varam turēties uz entuziasma, uz standartu pazemināšanu/nepalielināšanu dzīves līmenim un atjautību. Uz ko vēl? Uz mūsu īsajām vasarām?

Citur Eiropā tiek maksāts atbalsts par saimēm vai arī pieejams atbalsts biškopības inventāra iegādei. Vācijā un Austrijā ar ES atbalstu var iegādāties sākot no atvākojamām dakšiņām, rāmīšiem, dūmekļiem u.c. (iesācējiem), beidzot ar modernām medus sviešanas līnijām un citām profesionālām iekārtām (profesionāļiem sākot no noteikta saimju skaita). Atbalsts par saimēm ir Somijā, Čehijā, ja nemaldos arī Portugālē.

Tuvākajā laikā biškopjiem neies viegli. Biškopībai ir daudz apdraudējumu. Pasaulē izplatās jauna tipa nozematoze Nosema ceranae, tā plaši konstatēta gan Eiropā, gan Austrālijā, gan ASV. Nav pat zināms cik ilgi šī slimība ir izpaltījusies, jo sporas ir līdzīgas tā varbūt tika diagnosticēta kā Nosema apis. Pastāv versija, ka N.ceranea ir viens no CCD (bišu saimju izzušanas sindroma) faktoriem.

Drauds ir ne tikai saimju pastāvēšanai, bet arī medus reputācijai. Ja slimības apkarošanai tiks izmantots fumagilīns, kā to iesaka spāņi, kuri savu saimju pastiprinātā krišanā vaino tieši n.c., tad atliekvielas var nonākt medū (pareizāk sakot, noteikti nonāks) un to piesārņot.

Ģenētiski modificēto augu audzēšana - vēl viens reāls drauds biškopībai. Arī Latvijā, ja šos frankenšteinus atļaus audzēt. Vajag tikai atļaut izmēģināt, ierobežotā platībā ar “drošības” zonām, lai džinu izlaistu no pudeles. Biškopjiem būtu jābūt pirmajās cīņas rindās, lai šo dabas piesārņošanu nepieļautu. Kaut kā neesmu dzirdējis LBB viedokli šajā jautājumā.

Lauksaimniecībā lietojamie jaunās paaudzes pesticīdi ir vēl viens drauds.  Imidakloprīda saturošo kodņu ietekme uz bitēm, Clothianidina skandāls Vācijā, kur Bayer jau atzinis vainu un maksās par bišu saimju bojāeju ir tikai daži mozaīkas akmentiņi. 

Par LBB darbību un par to, kā tiek izmantota piesaistītā Eiropas nauda publiski izteikties nevēlos. Pietiks ar dienas citātu un attieksmes demonstrēšanu, izstājoties no biedrības. “Biškopī” bija pieminēts, ka tos biedrus, kuri ilgāk par 2 gadiem nemaksās biedru naudas, izslēgs. Tad jau tas notiks automātiski, bez iesnieguma rakstīšanas. Protams, tas neko nemainīs, bet mūsu brīvība ir attieksmē pret notiekošo un arī iespējā šo attieksmi demonstrēt.

Ieziemošanas darbi ir veikti un interesanti, kāda būs ziema. Tūni prognozē ziemu no 6.decembra un no 29.decembra īsti ziemīgus apstākļus. Viņiem es ticu vairāk par meteobirojiem, sevišķi, ja runa ir par ilglaicīgām prognozēm.  Savukārt, īstermiņa prognozēs meteokantori nav spējīgi konkurēt ar Maikla blogu “Meteoziņas” :) - http://maikls.wordpress.com/

Interesanti, ka jau oktobra sākumā saimēs nebija peru. Pat saimes ar jaunajām mātēm. Pārbaudīju vairākas saimes un visām viena bilde. Padomāju, ko tas varētu nozīmēt- varbūt agru ziemu? Pēc tam vācu forumā bija tēma kāpēc jau oktobra sākumā saimēs nav peru un lielākā daļa sliecās uz viedokli, ka tas nozīmē agru ziemu. Interesanti, ka gan mani vērojumi, gan domas bija līdzīgas. Laiks rādīs. Tuvākajās pāris nedēļās meteorologi vēl ziemu nesola.

Vēl tikai saite uz rakstu “Telegraph”, saistībā ar vienu no šodienas tēmām - biškopji demonstrē Anglijā.
http://www.telegraph.co.uk/earth/main.jhtml?xml=/earth/2008/11/05/eabees105.xml


Komentāri (1)
bebrs: Diski tīri tā neko !:)!
23/12/2009 15:27
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: