“Rudens ir ziemas pavasaris” (Tulūzas Lotreks, 1864-1901) Laikam ir banāli teikt, ka laiks skrien ātri. Nezin vai arī 19.gadsimtā cilvēki tā runāja. Un tomēr… tikko vēl ziedēja plūmes un ceriņi, bet tagad daba sāk pietauvoties rudens ostā un laikas liekas, ka vasara bija tikai mirklis. Vēl gan nebūtu pieklājīgi runāt par vasaru pagātnes formā.

Augusts vēl ir vasaras mēnesis, tomēr, sevišķi vakaros, var jau just rudens elpu. Un pasaules čempionu smaržošanā -flokšu smaržu. Nez kāpēc flokšiem tik varena smarža- konkurentu (ziedu, ar kuriem jāsacenšas par apputeksnētāju uzmanību) šajā laikā nemaz nav tik daudz.
Šogad pat daudzas dienas augusta sākumā bijušas rudenīgas un jau jūlija beigās pīlādžogas bija iekrāsojušās sarkanas. Tūni savā prognozē raksta par rudenīgu augustu. Līdz šim gandrīz viss, izņemot jūlija prognozes ir piepildījies. Kaut gan…. jūlijā tika solīti ekstrēmi vasaras apstākļi un bitēm būšot ienesums tikai no sētajiem kultūraugiem. Ja pirmā daļa nepiepildījās, tad otrā par 100% -ienesuma faktiski nebija un medu varēja iegūt tikai no vasaras rapša, griķiem vai citiem sētajiem nektāraugiem, kuru manu bišu lidojumu rādiusā nebija. Lai arī kontrolsvarus dravā nelietoju, tomēr visticamāk, medus bilance jūlijā mežā ir bijusi negatīva un saimes apēdušas vairāk nekā ienesušas. Arī saimju stiprums ir mazāks nekā pagājušogad, kas liecina domāt, ka viršu raža būs pieticīga. Arī viršu ziedēšanas sākums ir lietains. Pirmdien(11.augustā) aizgāju uzmest acis viršiem -daudzi ziedi jau atvērušies un arī bites “dzīvojās” pa ziediem, bet liekas, ka vākti tiek putekšņi un nektāra nav. Tad jau redzēsim…. dažas saulainas dienas situāciju var mainīt uz labo pusi. Un pat ja ne, pavasara-vasaras sākuma ienesums bija pieklājīgs. Pagājušā gada augusta ienesums (gan virši, gan izsvīdums ) arī bija izcils un ja katru gadu tāds būtu, ar nebūtu labi, jo, kā saka, kas par daudz, tas par “skādi”. Bet DABA jau zina mēru.

Titulbildē stropi Rāpatos jeb Rutku Tēva “Sumpurņu ciemā”. Šī šogad ir vislabākā novietne un pelnījusi nākamgad lielāku saimju skaitu. Rāpatciems izsenis bijusi laba vieta dravniecībai, Ulmaņlaikos šeit bijis dravnieks Mauriņš ar 100 bišu saimēm un labām medus ražām. Novietne ir laba gan no dabas (mežonīga daba, neapstrādātas pļavas, daudz mitrāju, arī izcirtumu ar avenēm, lazdu audzes pavasara putekšņiem un ļoti daudz krūkļu (labs nektāraugs) mitrajos “džungļos”), gan ainaviskā -skaista apkārtne, gan cilvēku viedokļa- māju saimnieki ir draudzīgi un sirsnīgi ļaudis.

Pirms sāka ziedēt virši, dabas galds bija pavisam nabadzīgi klāts. Bites kāri meklēja katru ziedu, kur ievākt kādu nektāra pilienu. Diždadži ir viena no manām mīļākajām nezālēm un par to prieks arī bitēm.

Augusta “pļava” -dadži, dālijas un balzamīnes

Saņēmu dbj augusta numuru. Vācu žurnāli iznāk jau iepriekšējā mēneša beigās un aktuālos numurus saņemu mēneša sākumā (man patīk). Tas laikam saistīts ar notikumu kalendāru, kad biškopji savlaicīgi tiek informēti par mēneša pasākumiem.

Augusta numura tēma ir virši. Ir vesela dravniecības tehnoloģija, kura gan gājusi mazumā, jo no 19.gs ir samazinājušās viršu platības un šis process notiek arī pašlaik. Lielākajā viršu reģionā Līneburgas tīrelī (Lüneburger Heide) Lejassaksijas pavalstī, viršu platības samazinās, jo samazinās aitu skaits. Virši zaudē konkurences cīņā ar stiebrzālēm, kuras kādreiz apganīja aitas. Tas slikti ietemē ne tikai biškopību, bet arī tūrisma biznesu, jo Līneburgas apkārtne ir iecienīta atpūtas vieta,sevišķi augustā, un tūristi brauc šurp lai pamielotu acis ar violetajiem klajumiem.

Uz Līneburgas tīreli brauc dravnieki arī no tālienes, ir vietas, kuras tiek mantotas paaudžu paaudzēs, jo novietņu skaits ir ierobežots. Lai arī vairums izmanto modernos stropus, tomēr ir dravnieki, arī profesionāli, kuri izmanto pītos stropus.
Viršu dravošanas tehnoloģija, kuru daži dravnieki vēl pielieto, ir pilnīgi atšķirīga.

1. Maijā ķer spietus.
Viena saime dod 2-4 spietus. Šajā tehnoloģijā spietošana ir ļoti nozīmīgs faktors un ir visa pamatā. Spietošana ir labvēlīgs process raugoties no slimību un kaitēkļu viedokļa- (pēc)spietiem kādu laiku nav peri, daudz tiek būvētas jaunas kāres.
2. Jūnijā-jūlijā saimes tiek piebarotas ar medu, stimulēta attīstība. Vāciski tiek lietots termims “mästen”, ko lieto arī apzīmējot liellopu vai cūku nobarošanu.
3. Vasaras otrajā pusē saimes ir “nobarotas” -spēcīgas un var izmantot viršu ienesumu. Senākos laikos nedaudz ātrāk sākās griķi. Grikiem ir piemērotas vieglas, skābas augsnes, kādas ir viršu apvidos, bet Vācijā pēdējos gadu desmitos griķus tikpat kā neaudzē. Griķus sauc arī par Heidekorn -sila labību, literārais nosaukums ir Buchweizen. Arī uzturā griķi ir ļoti mazpazīstams produkts.
4. Kad ienesums beidzas, 3/4 saimes likvidē vai apvieno un ziemošanā iet ar tādu saimju skaitu kā pavasarī (ja nav plānota dravas lieluma izmaiņas). Nākamajā pavasarī cikls sākas no jauna un no vienas saimes atkal veidojas 3-4 saimes.
Vienā rakstā bija stāstīts par kādu profesionālu biškopi un cik ļoti ritms atšķiras no modernā cilvēka dzīves ritma. Piemēram, spietu ķeršanas laikā viņš no 9.00-16:30 sēž dravas priekšā un vēro saimes. Kura izspieto, to atzīmē un spietu ielaiž jaunā stropā. Laiku var īsināt grozus vai stropus pinot. Var gremdēties bišu vērošanā vai apcerē :) Diena paiet gluži kā aitu ganam Altaja kalnos. Nedaudzus kilometrus tālāk pilsētas cilvēki skrien kā skudras un tik un tā nav laika…..

Par plūmēm. Pagājušā nedēļā sāka gatavoties “Komēta”. Pagājušogad plūmes nebija, jo ziemā izsala ziedpumpuri, toties šogad varena raža (daba zin mēru) un ļoti skaisti augļi, vēso nakšu iekrāsoti.

Nez kāpēc šo šķirni sauc par “Komētu”. Plūmes ir sulīgas un garšīgas, varbūt daudz ēdot, var rasties nepieciešamība ātri skriet? Nesties kā komētai?

Lai nu plūmes. Domājam par viršiem. Domām ir liels spēks un kopā domājot par viršiem, varbūt ienesuma varbūtība palielināsies? Vai izmantot meditācijā “Om…” vietā

Virši, virši, virši…..